Celtniecības plēves jumtiem, sienām

Plānojot jaunas ēkas būvēšanu vai vecās rekonstruēšanu, bieži nenovērtē celtniecības plēvju izmantošanas svarīgumu. Tās nodrošina papildus aizsardzību pret mitrumu un palīdz saglabāt siltumu. Mūsdienās pieejamas dažādas celtniecības plēves jumtiem un sienām ar daudzām ietvertām funkcijām, kuras ne tikai apildzina būves kalpošanas ilgumu, bet arī ļauj ieekonomēt uz siltuma enerģijas zudumu mazināšanas rēķina.

Celtniecības plēves galvenokārt izmanto jumta un fasāžu konstrukcijās un pēc to izmantošanas mērķa iedala vairākās lielās grupās. Katras grupas plēves paredzētas noteiktu uzdevumu veikšanai un atšķiras savā starpā pēc struktūras, materiāla un tehniskajām īpašībām. Latvijas tirgū piedāvātās celtniecības plēves var iedalīt četrās grupās: tvaika izolācijas, pretvēja, hidroizolācija un difūzijas membrānas jeb plēves. Par katru no veidiem plašāk lasiet atsevišķi šajā blogā.

Galvenie raksturlielumi

Viens no galvenajiem plēvi raksturojošiem lielumiem ir tās tvaika caurlaidības spēja. To raksturo plēves spēja caurlaist noteiktu ūdens tvaika daudzumu, piemēram, 24 stundu laikā caur 1 kvm lielu laukumu pie relatīvā gaisa mitruma 85% pie gaisa temperatūras plus 24ºC grādi. Otrs nozīmīgais plēves tehnisko īpašību rādītājs ir tās ūdensnecaurlaidīgums jeb plēves spēja noturēt uz savas virsmas noteikta augstuma ūdens stabu. Jo īpaši šis rādītājs ir svarīgs pretvēja un difūzijas plēvēm. Plēves raksturo arī citi lielumi – to stiprība uz stiepi gan garenvirzienā, gan šķērsvirzienā, plēves materiāla ugunsizturība un arī tās masa gramos uz vienu kvadrātmetru.

Plēvju izmantošana jumta konstrukcijās

Jumta konstrukcijām atsevišķi tiek izdalīti ātri sakarstošie un atdziestošie metāla segumu jumti un jumti, kuru klājums nav tik pakļauts krasām temperatūras svārstībām.

Metāla segumu jumtiem iesaka izmantot vismaz divu vai pat trīs veidu plēves. No iekšpuses jumta konstrukcijas siltumizolējošo slāni (akmens vati u.c.) pārklāt ar tvaika izolācijas plēvi, virs vates, kas parasti ir spāru pildījums līdz augšai, noklāt ar pretvēja plēvi (tā nosedz vati no augšpuses). Abas šīs plēves tiek klātas cieši klāt pie vates, bez spraugām. Virs ar pretvēja plēvi pārklātā siltumizolācijas slāņa ieteicams izveidot nelielu ventilācijas spraugu (ap 5 cm), un virs šīs ventilācijas spraugas uzklāt hidroizolācijas plēvi ar antikondensāta slāni.

Svarīgi zināt, ka „elpojošos” materiālus (šajā gadījumā – pretvēja plēve) jumta korē savieno kopā ar pārlaidumu (bez šķirtnes), bet „neelpojošie” (antikondensāta plēve) ieklāšanas laikā ar konstrukciju savienoti netiek – te atstāj spraugu, lai mitrums, kas sakrājas uz antikondensāta plēves, pa ventilācijas spraugu izkļūtu laukā.

Cita veida jumtu segumiem (betona vai māla dakstiņi, bitumena šindeļi, niedru jumti u.c.), kam neveidojas krasa temperatūras svārstības un nerodas palielināts mitruma daudzums, izmanto divu veidu plēves. Siltumizolācijas materiālu (akmens vati) no iekšpuses pārklāj ar tvaika izolācijas plēvi, bet no ārpuses izmanto difūzijas membrānu, kas nodrošinās gan hidroizolāciju, gan pretvēja izolāciju. To uzklāj cieši klāt pie vates slāņa un neveido speciālas ventilācijas atveres, jo difūzijas plēve ir „elpojoša”.
Plakanajiem jumtiem lielākoties izmanto tikai tvaika izolāciju, jo plēvju funkcijas nodrošina citi konstrukcijās izmantotie materiāli, piemēram, bitumena ruļļveida segums.

Plēvju izmantošana fasāžu konstrukcijās

Tradicionāli celtniecības plēves izmanto koka karkasa māju celtniecībā un to uzdevums ir nodrošināt fasādes konstrukcijas siltumnoturību un saglabāt materiālus sausus. Parasti no iekšpuses siltumizolācijas slāni (akmens vate) ar tvaika izolācijas plēvi, bet no ārpuses – ar pretvēja izolācijas plēvi. Stiprināšanai izmanto līstītes vai skavas, ievērojot, ka tvaika izolācijas plēvi savā starpā nepieciešams salīmēt, bet pretvēja plēvi var klāt virsū ar pārlaidumiem.

Biežākās kļūdas

Saistībā ar plēvju izmantošanu speciālisti novērojuši ne mazums kļūdu. It īpaši tas attiecināms uz jumta konstrukcijas „pīrāga” veidošanu. Plēves tiek nepareizi izvēlētas un ieklātas nepareizās kombinācijās. Katrai plēvei ir paredzēts savs pielietojums, kas būtu precīzi jānoskaidro vēl pirms plēves iegādes. Jāzina arī pareiza plēves ieklāšana, ievērojot pareizo pusi, proti, ražotāju uzdrukātie uzraksti un reklāmas parasti ir uz plēves augšējās puses, tādējādi norādot, kura plēves puse jāklāj uz konstrukcijām. Uzliekot plēvi nepareizi, tiks iegūts pretējais efekts – tvaiki un mitrums, no kā plānots izvairīties, tieši tagad tecēs virsī siltumizolācijai un konstrukcijām. Šādā gadījumā jumta vai sienu konstrukcija būs kapitāli jāremontē un darbi jāsāk no jauna.

 

Difūzijas membrānas

Difūzijas membrānas apvieno vairāku plēvju īpašības un pēc savas būtības tās ir kombinētas plēves. Šīs membrānas vienlaicīgi pasargā siltumizolāciju un koka konstrukcijas no ūdens ietekmes kā hidroizolācijas materiāls un no enerģijas zudumiem vēja ietekmē kā pretvēja izolācija. Membrānas uzbūve ļauj ūdens tvaikiem brīvi pārvietoties uz āru, bet neļauj mitrumam no ārpuses iekļūt siltumizolācijā, tādējādi nodrošinot tās efektīvu darbu.

Difūzijas membrānas var būt ar diviem, trim un vairāk slāņiem. Divslāņu membrānas ir mazāk izturīgas pret mehāniskiem bojājumiem, tāpēc to ieklāšanā nepieciešama lielāka uzmanība. Trīs slāņu plēves ir izturīgākas, jo difūziju nodrošinošais slānis pārklāts ar īpašu aizsargkārtu. Četru slāņu difūzijas plēves ir īpaši izturīgas, jo tām ražošanas procesā tiek iestrādāts speciāls armējums. Tādējādi membrāna iegūst papildu stiprību un ir arī elastīga. Augstu tvaika difūziju nodrošina pa membrānas virsmu vienmērīgi sadalītas mikroporas ar diametru 1- 2 mikroni.

Difūzijas membrānas īpaši plaši pielieto slīpo jumtu konstrukcijās, īpaši mansarda izbūvē. Membrānu izmantošana ir optimāla pie auksto bēniņu pārbūves par mansarda telpām, nemainot jau esošās spāru konstrukcijas. Visas difūzijas membrānas var tikt izmantotas kā pretvēja izolācijas plēves. Difūzijas membrānas klāj cieši pie siltumizolācijas materiāla slāņa un klājot veido 10 – 15 cm pārlaidumus. Jāievēro, ka difūzijas membrānas klāj ar krāsaino pusi uz augšu. Savukārt, ja jumta slīpums ir mazāks par 25%, pārlaidumu vietas ir savstarpēji jāsalīmē ar sala un mitruma izturīgām līmlentām, lai nodrošinātu membrānu optimālu izmantošanu.

Pie mums, plašā izvēlē iegādājami jaunākie zīmola Tyvek izstrādājumi – difūzijas membrānas, ko raksturo īpaši augstas tehniskās īpašības:

Tyvek Soft – difūzijas membrāna ar teicamām tvaiku difūzijas īpašībām un labu izturību pret ūdeni un vēju. Šī membrāna paredzēta izmantošanai slīpajos siltinātajos jumtos kā pretvēja un hidroizolācijas plēvi klājot pie vates.
Tyvek Solid – līdztekus lieliskām tvaika difūzijas īpašībām un izturībai pret ūdeni un vēju, šai membrānai ir palielināta mehāniskā izturība. Ieteicama izmantošanai slīpās siltinātās un nesiltinātās jumta konstrukcijās kā pretvēja un hidroizolācijas plēve.
Tyvek Supro Plus TAPE – papildu kvalitatīvajiem tehniskajiem raksturlielumiem šai plēvei gar vienu malu piestiprināta līmlenta plēvju savienošanai, kas papildu atvieglo tās uzklāšanu. Izmantojama visu veidu slīpo jumtu konstrukcijās.

Hidroizolācijas plēves

Šo plēvju uzdevums ir aizsargāt būvkonstrukcijas no kondensāta veidošanās un no mitruma – sniega, lietus, ūdens un citiem konstrukcijas nelabvēlīgi ietekmējošiem faktoriem.

Hidroizolācijas plēves var iedalīt divās apakšgrupās: vienkāršās hidroizolācijas plēves un hidroizolācijas plēves ar antikondensāta slāni, ko dēvē arī par antikondensāta plēvēm.

Vienkāršās hidroizolācijas plēves

Vienkāršās hidroizolācijas plēves parasti ir armētas polietilēna plēves, kuras ieklāj nesiltinātos jumtos, labi vēdināmos bēniņos un šķūņos. To galvenais uzdevums ir savākt pilošo ūdeni un novadīt tālāk uz teknēm un tās kalpo kā hidroizolācijas slānis. Šo plēvju sastāvu parasti veido vairāku slāņu polietilēns (LDPE).

 

Antikondensāta plēves

Antikondensāta plēves izmanto slīpo, ventilējamo jumtu konstrukcijās kā hidroizolāciju zem metāla seguma, dakstiņiem vai šīfera. Jo īpaši antikondensāta plēvēs ieteicamas zem metāla jumtiem, kur veidojas daudz kondensāta. Jāatzīmē, ka antitkondensāta plēvēm praktiski nav tvaika caurlaidības spējas. Antikondensāta plēves sastāv no vairākiem slāņiem. Augšējā virsma ir laminēta, bet apakšējā ar raupju struktūru, kas ļauj tai absorbēt noteiktu ūdens kondensāta daudzumu un neļauj tam tecēt lejup, bet ventilācijas ietekmē ļauj tam izžūt. Atsevišķiem plēvju veidiem šāds slānis var uzkrāt līdz pat 300 – 400 g mitruma uz vienu kvadrātmetru plēves platības. Sastāvā izmantoti materiāli, piemēram, polietilēns, polipropilēns, celuloze un viskoze. Jāatzīmē, ka antikondensāta plēves arī atšķiras ar elastību un izturību. Ieklājot antikondensāta plēvi, tā jāklāj ar absorbējošo slāni uz leju un to nedrīkst nostiept.

Ieklājot hidroizolācijas vai antikondensāta plēvi jumta konstrukcijās jāievēro, ka zem un virs plēves jābūt ap 5 cm gaisa šķirkārtai. Šīs plēves nekādā gadījumā nedrīkst likt cieši klāt minerālvates siltinājumam.

 

Pretvēja izolācijas plēves

Pretvēja izolācijas pamatuzdevums ir nodrošināt optimālus apstākļus siltumizolācijas materiālam un būves ārējām konstrukcijām. Galvenās pretvēja plēves funkcijas ir siltumizolācijas slāņa aizsardzība pret gaisa un mitruma nokļūšanu tajā, kā arī ūdens tvaika vienvirziena kustības nodrošināšana virzienā no iekšpuses uz āru. Tāpēc pretvēja plēvēm jābūt arī ar labu tvaika caurlaidības līmenim. Pretvēja plēvju funkcijas ir zināmā mērā līdzīgas minerālvates pretvēja plāksnēm (piemēram PAROC, ISOVER vai ROCKWOOL), taču plēvju pluss ir to zemākas izmaksas, lielāks blīvums, pie tam atsevišķi pretvēja plēvju veidi nodrošina paaugstinātu pretestību pret ūdeni.

Pretvēja izolācijas svarīgākie kvalitātes kritēriji ir:

  • Augsta tvaiku caurlaidība (difūzijas koeficients vēlams lielāks par 1200 g/kvm)
  • Ilgmūžība (vismaz 50 gadi);paaugstināta noturība pret ūdeni
  • Labas kvalitātes pretvēja plēvei jāspēj izturēt vairāk nekā divus metrus augsta ūdens staba iedarbība

Pretvēja izolācijas plēvi klāj no ārpuses cieši klāt pie siltumizolācijas materiāla (bez atstarpes), veidojot 10 – 15 cm pārlaidumus, kurus ieteicams salīmēt ar tam paredzētām līmlentām, piemēram, Tyvek tape. Virs pretvēja izolācijas jumtiem vai ārsienām veido ventilācijas spraugas ne mazāk kā 5 cm (jumtos) un ne mazāk kā 2 cm (sienās).

Izvēloties pretvēja izolāciju, iesakam izvēlēties, piemēram, plēvi Tyvek HouseWrap. Šo plēvi izmanto slīpo siltināto jumtu un sienu konstrukcijās kā īpaši kvalitatīvu pretvēja izolāciju ar ļoti augstu ūdens tvaiku caurlaidību. Tyvek HouseWrap pretvēja plēve ir īpaši piemērota siltinātajās koka konstrukcijās. Plēvi klāj no ārpuses cieši klāt pie siltumizolācijas materiāla ar uzrakstu uz āru, veidojot 10-15 cm pārlaidumus. Ja atstarpe starp fasādes materiāliem ir ne vairāk kā 2cm, ilgmūžības garantija ir vismaz 50 gadi.

 

Tvaika izolācijas plēves

Tvaika izolācijas plēves jeb tvaika barjeras ir vienkāršākās un visbiežāk izmantotās celtniecības plēves. Tās nelaiž cauri ūdens tvaikus nevienā no abiem virzieniem (ārpuse – iekšpuse vai otrādi) un ir pieskaitāmas pie „neelpojošām” plēvēm. Tomēr šī izolācija nodrošina aizsardzību pret mitrumu, pasargājot gan pašu siltumizolācijas materiālu, gan ēkas būvkonstrukcijas. Tvaika izolāciju izmanto gan jumtu, gan sienu un grīdu siltināšanā.

Šo plēvju piedāvājums tirgū ir ļoti plašs, arī izstrādājumu kvalitāte ir dažāda, tāpēc, izvēloties tvaika izolācijas plēvi, jāievēro vairāki nosacījumi. Ārēji tvaika izolācijas plēve atgādina parastu plēvi, taču tas ir mānīgs iespaids. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un Latvijas būvnormatīviem plēvei jābūt vismaz 0,2 mm jeb 200 mikronu biezai. Tai jābūt izgatavotai no pirmreizējā polietilēna (polipropilēna) nevis ar otrreizējā polietilēna piejaukumiem, kā tas mēdz būt daudzām no piedāvātajam tvaika izolācijas plēvēm. To var pamanīt „uz aci” – ja plēvei būs otrreizējā polietilēna piejaukumi, būs saskatāmi smilšu graudiņi, netīrumi u.c., kas ekspluatācijas laikā samazinās plēves kvalitāti.

Teicamas kvalitātes tvaika izolācijas plēvei jābūt stabilai pret ultravioleto starojumu. Ražošanas procesā masai, no kā top plēve, tiek pievienota speciāla ķīmiska piedeva, kas stabilizē polietilēna molekulas un pagarina plēves ilgmūžību. Augstas kvalitātes tvaika izolācijas plēves ir bezkrāsainas vai ar vieglu, dzidru krāsojumu (piemēram, zilas) nevis pigmentētas. Plēvju materiālam jābūt papildinātam ar UV stabilizatoru.

Kvalitatīvai tvaika izolācijas plēvei ir jākalpo vismaz 50 gadi, zemākas kvalitātes produktiem šis laiks var būt 5 – 10 gadus. To, ka plēve ir nekvalitatīva vai savu laiku nokalpojusi, var noteikt pēc tā, ka uz griestiem vai citām redzamām konstrukciju daļām sāk veidoties mitri plankumi, rodas pelējums, telpas straujāk atdziest un to piesildīšanai nepieciešams lielāks siltumenerģijas patēriņš u.tml.

Tvaika izolācijas plēves montē siltumizolācijas materiālam no telpas iekšpuses pie siltumizolācijas slāņa un tvaika izolācijas šuvju vietām jābūt obligāti salīmētām, piemēram, ar Tyvek Tape pašlīmējošo lentu.